“Man vienkārši ir par daudz,” reizēm šis teikums neko neslēpj. Darba tiešām ir par daudz. Naudas ir par maz, darbā ir termiņi, neskaidri uzdevumi, bērni slimo, un palīdzību nav kam palūgt. Šādā brīdī cilvēkam patiesībā nevajag dzirdēt, ka viņam tikai jāiemācās pateikt “nē”, un viss nokārtosies. Tomēr ir vērts ieklausīties arī nākamajā teikumā – kas seko pēc šī “visa ir par daudz”. Pārāk daudz pienākumu Kā es atkal nonāku vietā, kur viss jātur kopā tieši man? Pavisam parasta

Šķiet, kaut kas nav īsti līdz galam – viss it kā dzīvē kārtībā, tomēr kaut kā trūkst, un pat nezini, kā tieši… Vai otrādi – ir tik daudz problēmu un pieredžu, ko gribētos mainīt vai padarīt par nebijušu, ka nezini, ar ko vispār sākt un par ko būtu vērts runāt. Pie psihologa nav jāierodas ar jau gatavu skaidrojumu par sevi. Saruna var sākties arī ar neziņu, nepabeigtu teikumu vai vienkāršu atzīšanos: “Es nezinu, ar ko sākt.” Tas attiecas arī uz psihoanalītiski orientētu darbu

Ko nozīmē seksualitāte pēc traumas? Par ķermeņa reakciju, vēlmi, piekrišanu, fantāzijām un to, kā pieredzētais var piedalīties vēlākajā baudā, seksualitāti pilnībā nenosakot.