VIDEO: Atpazīt dezinformāciju, lai mazinātu stresu un trauksmi


Foto: unsplash.com, CC0 licence: Physical distancing. Image created by Samuel Rodriguez. Submitted for United Nations Global Call Out To Creatives - help stop the spread of COVID-19.
unsplash.com,CC0: Samuel Rodriguez.United Nations Global Call Out To Creatives -help stop the spread of COVID-19

Līdz ar pandēmijas laiku aktualizējās būtiska 21.gadsimta problēma - dezinformācija sociālajos tīklos -, kas nu izgaismojas arī kā būtisks stresa un trauksmes avots.


Vairāk par to, kā atpazīt maldinošu informāciju un kā tā var kaitēt psihiskajai veselībai, skaties veselības centra "Vivendi" video (avots šeit):


Kā stāties pretī viltus ziņām un neizaicināt trauksmi?

Pandēmijas laikā mums ir būtiski sekot ziņām – jo ja iepriekš mums bija nosacīta izvēle būt informētiem par notiekošos valstī un pasaulē, tad šobrīd pastāvošā ārkārtas situācija valstī paredz, ka ikvienam ir pienākums būt informētam, ko nolēmis ministru kabinets, veselības ministija, premjerministrs un valsts prezidents.

Un situācija var mainīties pa stundām. Tāpēc būt informētiem ir svarīgi gan pašu veselības dēļ, gan lai pēc iespējas pasargātu sabiedŗību kopumā un pārvarētu šo situāciju pēc iespējas ātrāk un ar mazākiem zaudējumiem.


Tomēr no otras puses būt informētam, sekot jaunākajām ziņām prasa arī daudz resursus – informācijas gluži vienkārši var būt par daudz, turklāt tā var radīt nevajadzīgu un daudziem pat kaitējošu trauksmi. Pētījumi rāda, ka negatīva mediju informācija var aktivizēt sociālā apdraudējuma izjūtu, kā arī provocēt miega traucējumus un depresiju.


Mēs dzirdam par mirušajiem ne tik tālās valstīs, ar katru dienu pieaug saslimušo skaits tepat, Latvijā, ikdiena ir pilnībā mainījusies, mēs esam ierobežoti, īsā laikā ir jāpieņem situācija, ka mēs nedrīkstam fiziski tuvoties draugiem, domubiedriem – dzīvot to dzīvi, ko pirms dažām nedēļām. Klāt nāk arī neskaidrība par nākotni, ienākumiem, kā varēsim apmaksāt rēķinus utt.. Tās ir eksistenciālas bailes par drošību – par pamatvajadzībām.

Vajadzība pēc noteiktības


Grūtāka šī situācija ir cilvēkiem, kuriem ir grūtāk izturēt nenoteiktību, neskaidrību. Tas saistīts ar personības iezīmēm, iedzimto temperamentu, līdzšinējo dzīves pieredzi. Sociālajā psiholoģijā ir jēdziens – vajadzība pēc kognitīvās pabeigtības. Tas nozīmē – cilvēkiem ir atšķirīga spēja izturēt neskaidru situāciju. Vajadzība pēc skaidrības – lai kāda tā būtu, bieži vien labāka ir slikta patiesība, nevis ilgstoša neziņa.


Tieši tāpēc nereti krīzes situācijās, un pat ikdienā, cilvēkiem ir gluži dabiska tendence meklēt apliecinājumu, skaidrojumu, kas ievietu pilnīgu skaidrību. Vājākas paškontroles spējas, augstāks emocionālais jūtīgums, nogurums, pārslodze, krīzes situācija – tie ir faktori, kas bieži vien like mums lēmumus pieņemt intuitīvi, nevis racionāli izvērtējot. Jo intuitīva lēmumu pieņemšana ir veids, kā mūsu prāts taupe resursus – tas ir ātrāk, vieglāk, bet diemžēl neprecīzāk.


Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī visa pasaulē koronavīrus COVID-19 ir radījis arī labu augsni viltus informācijai, kura ietekmē cilvēku prātus, vēlmi dalīties un, protams, kaitē pašu emocionālajai veselībai.


Sociāli tīkli


No vienas puses mums gribas izmantot sociālos tīklus arvien vairāk, un tas var mazināt izolācijas sajūtu emocionāli – varam lietot Facebook grupas, Watsapp čatu, Twitter, Instagram, dalīties ar jokiem – humors palīdz mazināt spriedzi. Varam izjust kopības sajūtu, stiprināt viens otru, socializēties, kas arī ir viena no vajadzībām.


Bet no otras puses tieši sociālajos tīklos jau ilgu laiku ir izplatījusies viltus informācija – cilvēki labprāt dalās ar sazvērestības teorijām, viltus brīnumlīdzekļiem, kas ir kā salmiņš, pie kura ķerties, lai paliktu vesels – vai gluži pretēji minimize situāciju, ka tas viss ir uzpūsts, situācija nav nemaz tik traka un bīstama.


Sociālie psihologi viltus ziņu izplatību kā reiz salīdzina ar veidu, kādā izplatās vīruss – tas nozīmē, ka tādu ainu, ko novērojam pašreiz visa pasaulē ar koronavīrusu COVID-19, tas pats notiek sociālajos tīklos ar maldinošu informāciju visu laiku, vēl ilgi pirms šā bŗiža situācijas. Pētnieki strādā pie dažādiem paņēmieniem, kā cilvēkiem iegūt noturību pret viltus ziņām. Viena no tām ir sava veida vakcīna – kurā ar izglītojošu metodi cilvēks apgūst ziņu principus. Un ir noturīgs pret maldinošo informāciju, mazāk dalās ar to un kopumā jūtas emocionāli stabilāks.


Būtiski ir atcerēties, ka imunitāti ļoti ietekmē stress, un maldinoša informācija, kuru nekritiski pieņemam kā patiesu un kas ļoti bieži spēlē uz cilvēka bailēm – šajā gadījumā par veselību, drošību, dzīvību sev un saviem tuviniekiem.


Ir daži principi, kā izvērtēt, vai konkrētā ziņa, sociālo tīklu ieraksts, watsapp čata ieraksts, kas tiek pārsūtīts un izplatās sprādzienveidīgi, ģeomertiskajā progresijā kā labi zināmais pandēmijas vīruss.


Tātad – kā maldinošo ziņu izplatītāji veido ziņas?


Problēmas minimizēšana – tiek radīta sajūta, ka problēma nav īsta un pie varas esošie to pārspīlē. Tiek izmantota taktika, kad uzmanība tiek novērsta no būtiskā, tiek ignorēti neērti fakti jeb citiem vārdiem – tiek izlasīti fakti un skaitļi, kas apstiprina maldinošo informāciju, bet ignorēti citi, kas parāda kopainu.


Pie varas esošo diskreditēšana – cenšas radīt iespaidu, ka autoritātes, pie varas esošie un nozares eksperti ir nekompetenti, tiek radītas nepatiesas divdomības, argumentācijas vietā tiek izvēlēti personiski uzbrukumi eksperiem, valdībai utt., tiek radītas konspirācijas teorijas par iespējamām sekām, lai cik nereālas tās būtu.


Bezpersoniskums – iespaida radīšana, ka ir žurnālisti, bet papētot var redzēt, ka nav redakcijas. Protams, ir dažādi entuziasti, eksperti, viedokļu līderi, kas raksta blogus, ir aktīvi sociālajos tīklos, kas cenšas sniegt objektīvu, pamatotu redzējumu, bet tad lasītājam rūpīgi jāvēro – kas šis ir par cilvēku, kādas viņa līdzšinējās aktivitātes, kādās organizācijās bijis iesaistīts un kas ir viņa dar’bibas joma.


Sazvērestības teorijas – piemēram, tas ir mākslīgi radīts bioloģiskais ierocis, lai pārņemtu varu pasaulē, nopelnītu uz vakcīnām. Utt. Tas like zaudēt uzticību institūcijām, kas šajā laikā ir ļoti svarīgi.


Polarizācija – galēju viedokļu paušana.


Emocionāls vēstījums – mēs labi noreaģējam ar bailēm vai dusmām, bet papētot vēs’tijumu sīkāk, redzam, ka iztrūkst fakti, vai tie ir ļoti abstrakti.


Brīnumlīdzekļu pārdevēji – ir sarosījušies. Te jāatceras, ka zinātnieki, pētnieki, mediķi, citi veselības aprūpes speciālisti mācās gadiem atzītās augstskolās, uzticēties pārbaudītiem avotiem.


Uzticamas ziņas noteikti var gūt arī no pirmavotiem – valsts pārvaldes institūciju mājaslapās, sabiedriskajos medijos, ziņu aģentūrās, un noteikti ir vērts salīdzināt dažādus informācijas avotus.

Un ja jūtam vīrusa simptomus, vēršamies pie ārstiem, kvalificētiesm speciālistiem, bet ja jūtam pārlieku trauksmi, emocionālo problēmu saasinājumu – vēršamies pie kvalificētiem psihiskās aprūpes speciālistiem – psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriem.

365 views0 comments