Kā palīdzēt bērnam iejusties bērnudārzā?

Bērnudārza gaitu sākums lielākajai daļai bērnu vienlaikus ir pirmā lielā socializēšanās ārpus mājām, un tas ir nozīmīgs brīdis. Tieši ap trīs gadu vecumu bērns ir pietiekami patstāvīgs, lai dotos uz bērnudārzu, un tomēr – vienlaikus tas ir izaicinājums pierast pie jaunas vides, cilvēkiem un noteikumiem gan bērnam, gan arī vecākiem.


Tieši tik pat liels izaicinājums tas var būt arī lielākam bērnam, kurš iepriekš dārziņu vēl nav apmeklējis vai arī gājis uz pavisam citu, jau ierastu bērnudārzu. Tādēļ būtiski ir jaunajai videi sagatavoties jau laikus – pirms septembra.

To, cik viegli vai grūti, ātri vai lēni bērns iejutīsies dārziņā, lielā mērā nosaka viņa temperaments – iedzimtās īpašības, ko, visticamāk, būsiet jau novērojuši. Padomājiet par savu bērnu dažādās situācijās – vai viņš drīzāk metas iekšā jaunās situācijās, pirmais gatavs sākt rotaļas vai varbūt citu bērnu vidū organizē tās pats? Vai arī tomēr ir vairāk vērotājs – vispirms jaunā situācijā vēro notiekošo no malas, un tikai tad iesaistās? Vai drošāk jūtas lielā cilvēku barā, kur daudz nepazīstamo, vai arī gluži pretēji – jūtas droši un atraisīts tikai savējo lokā, kopā ar dažiem uzticamākajiem draugiem?


Nereti bērnam pirmajā brīdī bērnudārzs var šķist interesants un aizraujošs, taču apjaušot, ka viņu šeit vecāki turpmāk vedīs katru dienu, viņš protestē. Tad svarīgi saprast, ka došanās uz dārziņu – tas ir vecāku lēmums. Esiet iejūtīgi pret bērnu, taču konsekventi – ja nolemts, ka bērns apmeklēs pirmsskolu, tad bērnam tomēr jārēķinās, ka tāds ir vecāku lēmums. Turklāt – tas būs labs treniņš bērnam pārvarēt grūtības.

Tomēr neatkarīgi no tā, vai paredzat savam bērnam vieglāku vai grūtāku iejušanos, vecāki var darīt ļoti daudz, lai bērns uz bērnudārzu dotos pēc iespējas mierīgāks un labāk sagatavots.


Ko darīt jau vasarā?

  • Noteikti pastāsti bērnam, kas īsti ir bērnudārzs un ko tajā dara – lai mazajam ir skaidrs, kas viņu sagaida. Lieto vienkāršu valodu, un būtiski – uzsver, ka vakarā noteikti nāksi bērnam pakaļ. Te var noderēt kādas grāmatas palasīšana par dzīvi dārziņā utt..

  • Gatavojies kopā – varat kopā ar bērnu jau laikus sagatavot nepieciešamās lietas, kuras bērns izmantos bērnudārzā – pidžamu, zobu birsti, maiņas apavus. Varbūt tās būs bērna iemīļotās lietas no mājām, kas bērnam palīdzēs justies drošāk jaunajā vidē, bet varbūt meklēsiet pavisam jaunas lietas. Tad ļauj bērnam izvēlēties kaut ko no nepieciešamā – piemēram, varbūt apavu vai sporta tērpa krāsu var izvēlēties bērns pats?

  • Vērs bērna uzmanību uz to, kas viņu bērnudārzā varētu visvairāk interesēt un aizraut! Piemēram, ja bērnam patīk sportot, pastāsti, ka būs sporta nodarbības un varēs trenēties. Vai arī – ja bērnu ļoti interesē rotaļāties ar klučiem vai zīmēt – runā ar viņu par to, ka dārziņā būs tāda iespēja!

  • Jau laikus pieradini bērnu pie līdzīga dienas režīma, kāds tas būs bērnudārzā – brokastis, pusdienas, diendusa, pastaigas laiks utt.. Tad mazajam vairs nebūs lieku pārsteigumu, ka dienas ritms ir pavisam savādāks, un tas palīdzēs labāk iejusties.

  • Ja bērns pieradis celties vēlu un doties gulēt salīdzinoši vēlu (kas vasarā un brīvdienu režīmā nav nekas neparasts) – jau laikus mēģini viņu pakāpeniski pieradināt doties gulēt. Pirmsskolas vecuma (3 – 7 gadi) bērnam nepieciešamais miega ilgums diennaktī kopumā ir 10 – 12 stundas. Tas nozīmē – 1,5 – 2 stundas diendusas un aptuveni desmit stundu nakts miega. Tātad, ja plānots celties plkst.7.00, tad gulēt būtu jādodas ap plkst.21.00. Ko darīt, ja līdz šim mazais gājis gulēt tikai, piemēram, plkst.23.00? Sāc likt bērnu gulēt agrāk pakāpeniski – vispirms 22.45, dažas dienas vēlāk – jau plkst.22.30, tā pamazām bērnu pieradinot iet gulēt jau laikus.


Dodoties uz bērnudārzu

  • Plāno dienas režīmu mājās – kas un kādā secībā notiks no rītiem, pirms došanās uz pirmsskolu? Kas un kādā secībā notiks vakarā, kad atgriezīsieties mājās? Bērnam būs vieglāk pārmaiņas pieņemt, ja viņš zinās, ko sagaidīt konkrētajā laikā.

  • Reizi dienā pēc dārziņa atrodi laiku (kaut vai 10 – 15 minūtes) kopā ar bērnu, kad varat veltīt viņam nedalītu uzmanību. Tas ir būtiski, lai mazajam nebūtu jāmeklē vecāku uzmanība nevēlamā veidā (skaļi protestējot, pārkāpjot noteikumus vai gluži pretēji – noslēdzoties sevī) – viņam tava uzmanība ir īpaši būtiska tagad, kad bērns lielu daļu laika pavada prom no mājām un vecākiem. Svarīgi, lai šajā kopīgi pavadītajā laikā aktivitātes izvēlas tieši bērns, nevis pieaugušais. Ļauj mazajam uz brīdi būt situācijas noteicējam!

  • Bērnam palīdzēs rotaļlieta vai cita mīļa lieta, kuru ņemt līdzi uz dārziņu – tas ir kā vecāku aizstājējs, palīdz radīt drošības sajūtu pagaidām vēl nepazīstamajā vidē.

  • Ved bērnu uz bērnudārzu laikus – tā, kā tas noteikts grupiņā. Bērnam daudz vieglāk pierast pie dienas režīma un iejusties vidē būs tad, ja būs gana laika, lai noģērbtos, atvadītos no vecākiem, taču daudz grūtāk var būt tad, ja mazais ieradīsies grupiņā, kad jau sākušās aktivitātes.


Pirmās dienas dārziņā

  • Noteikti atvadies no bērna, taču raugies, lai atvadas neieilgst. Ir pavisam normāli, ka bērnudārza gaitu sākumā atvadīties ir grūti visiem – gan bērnam, gan mammai un tētim, taču ja grūto brīdi vilksi garumā, jums visiem kļūs vēl grūtāk. Ja mazajam grūti atvadīties un arvien grūtāk kļūst atvadīties mammai un tētim, tas nebūt nepalīdzēs mazajam ieiet grupiņā un neradīs drošības sajūtu. Vislabāk būs, ja bērnu apskausi, atgādināsi, ka noteikti būsi viņam pakaļ un dosies prom. Taču atvadīties noteikti vajag – nekādā gadījumā nebēdz slepeni prom, kamēr bērns tevi neredz, citādāk mazais var kļūt trauksmaināks ikdienā un savā veidā var sākt “uzmanīt” vecākus, jo neuzticēsies – viņi var pazust nebrīdinot.

  • Ja soli bērnam būt pakaļ noteiktā laikā, centies to ievērot, īpaši bērnam, kuram tā ir pirmā ilgākā pieredze ārpus mājas vienam vai arī bērnam, kurš vienkārši lēnāk iejūtas jaunā vidē. Tas bērnam radīs drošības sajūtu un lieki nesatrauks.

  • Nosviniet pirmsskolas gaitu sākumu! Parādi bērnam, ka šis notikums īpašs – atzīmējiet pirmo dienu, pirmo nedēļu u.tml., kuru bērns drosmīgi pavadījis jaunajā vidē un spējis tikt galā. Svinēšanai nav jābūt grandiozai – tā var būt svinīga saldējuma vai kūkas ēšana pie vakariņām, kāda īpašāka bērnu laukuma apmeklējums vai izbrauciens pie dabas. Svarīgākais, lai bērns saņemtu atzinību, ka viņam izdevies spert pirmos soļus lielajā dzīvē – pašam.


18 views0 comments

Recent Posts

See All