top of page

Ko teikt un ko neteikt homoseksuālam pusaudzim

Seksualitāte, seksuālā orientācija, dzimuma identitāte - šie ir jautājumi, par kuriem domājot, katram neizbēgami var nākties sastapties gan ar personīgajām, gan ar visdažādām sabiedrības morāles vērtībām. Arī tad, un nereti jo īpaši tad, kad runa ir par savu paša vai pašas bērnu.



Un, protams, morāles vērtības drīkst būt katram savas un drīkst arī nesakrist. Tomēr pieaugušais savam bērnam ir un joprojām paliek vecāks, uzticības un atbalsta persona - pēdējais, ko jaunietis vēlas un ko viņam vajadzētu dzirdēt no saviem vecākiem, ir nosodījums un kritika.

 

Vecākiem ir liela vara sava bērna psiholoģisko labklājību gan celt, gan gremdēt, un tas var notikt gluži neapzināti.  Tādēļ arī nesarunāties par seksualitāti un attiecībām, tostarp jaunieša personīgajām izjūtām, kad viņš tās jums ir uzticējis, nebūs īsti veselīgi - tas tikai nostiprinās pusaudža izjūtu, ka šīs ir tēmas, par kurām nesarunājas, un viņa seksualitāte ir slēpjama.

 

Ko teikt

 

Vecākiem būtu svarīgi izvēlēties tādas frāzes, kas pauž atbalstu, mīlestību un pieņemšanu. Daži piemēri, ko vecāki var teikt:

 

"Es tevi mīlu, neatkarīgi no visa."

Šī vienkāršā frāze var būt ļoti spēcīga un izšķiroša, tā nomierina un sniedz drošību, ka jūsu mīlestība nav atkarīga no bērna seksuālās orientācijas. Būtiski gan, lai tā nepaliktu tikai tukša frāze - jaunietis pamanīs un sāpīgi izjutīs pretrunas citos jūsu izteicienos par homoseksualitāti vai viņu pašu.

 

"Es tevi atbalstīšu. Tu neesi viens/viena."

Tā jūs radāt drošību pusaudzim, ka viņš vai viņa var paļauties uz jums, neatkarīgi no situācijas, ka jūs vienmēr nostāsieties sava bērna pusē gan vārdos, gan darbos.

 

"Paldies, ka uzticējies man un izstāstīji.”

Tā jūs paudīsiet, cik daudz jums nozīmē sava bērna uzticēšanās - jautājumi par seksualitātes pieņemšanu ir ārkārtīgi būtiski jūsu turpmākajās attiecībās visa mūža garumā.

 

"Es lepojos ar tavu drosmi un spēku būt atklātam pret mani."

Atzīstiet pusaudža drosmi būt atklātam par sevi. Tas viņam vai viņai nenākas viegli un var stiprinās pārliecību, ka viņa izjūtas jums rūp.

 

"Kā es tev varu palīdzēt vai tevi atbalstīt?"

Šī frāze parādīs, ka esat gatavs vai gatava iesaistīties un atbalstīt pusaudzi jebkādā praktiskā veidā.

 

"Man ir svarīgi, lai tu vienmēr justos droši un laimīgi."

Ar šo teikumu jūs jaunietim uzsvērsiet, ka viņa vai viņas labklājība un laime ir jūsu prioritāte.

 

"Vai ir kaut kas konkrēts, par ko tu vēlētos ar mani runāt vai kas tevi šobrīd apgrūtina?"

Uzaicinājums runāt par jebkādām bažām vai jautājumiem var palīdzēt pusaudzim justies brīvāk ar jums, daloties pārdomās.

 

Atcerieties, ka ikviena pusaudža vajadzības ir individuālas, tāpat kā jūsu. Tāpēc jums, visticamāk, sarunā dabiski būs jāpielāgojas konkrētajai situācijai un jāvēro, kā pusaudzis tobrīd jūtas. Pats svarīgākais vecākam – saglabāt atvērtu sirdi un prātu, sarunā paužot mīlestību un atbalstu.

 

Ko neteikt

 

Vienlaikus mēģiniet izvairīties no tādiem tipiskajiem izteicieniem, kas var radīt aizvainojumu, noraidījuma izjūtas vai padziļināt pusaudža jau esošās bažas un apjukumu par savu seksuālo identitāti. Šie ir tikai daži visai bieži vecāku izteikumi, kurus lielākoties pieaugušie pauž gluži spontāni, vairāk savu pašu emociju, nezināšanas un apjukuma dēļ. Daži piemēri, ko noteikti nevajadzētu teikt:

 

"Tas ir tikai posms, tas tev pāries."

Šāds komentārs noliedz pusaudža jūtas un pieredzi, liks justies nesaprastam un vienatuļam.

 

"Vai tu esi pārliecināts/a? Varbūt tu vēl neesi pietiekami izmēģinājis/-usi vai saticis/-usi īsto."

Šāds jautājums jaunietim rada sajūtu, ka jūs viņu neuztverat nopietni, un maldina – it kā pusaudža pieredze par savām seksuālajām izjūtām būtu tikai un vienīgi lēmums vai apzināta izvēle, ko var viegli mainīt.

 

"Kur es pieļāvu kļūdu?"

Šis komentārs norādīs uz vecāka paša vainas izjūtu, un tādēļ pašam pusaudzim var rasties sajūta, ka viņš ir radījis problēmu vai ir "kļūdains".

 

"Mums par to nevajadzētu runāt."

Izvairīšanās no sarunas liks pusaudzim justies vientuļam un nesaprastam savās jūtās un pieredzē.

 

"Ko cilvēki teiks?"

Ne tikai sarunās par homoseksuālitāti, bet arī ikvienā sarunā ar pusaudzi šāds komentārs viņam vai viņai nozīmēs, ka vecākam vairāk rūp citu cilvēku reakcijas un apkārtējo spiediens, tā vietā, lai paustu atbalstu sava bērna emocionālajai labklājībai un pašcieņai.

 

"Tas padarīs tavu dzīvi daudz grūtāku."

Lai gan šis vēstījums var būt patiess – homoseksuāliem cilvēkiem tik tiešām mēdz būt papildu grūtības sabiedrības aizspriedumu dēļ, tomēr dzirdot šādu teikumu no vecākiem, pusaudzis var justies bezcerīgi. Viņš vai viņa var baidīties no nākotnes, nevis meklēt atbalstu un risinājumus dažādās situācijās, kas saistītas ar viņa seksuālo orientāciju.

 

"Neļauj šai sajūtai tevi definēt."

Šāds izteikums no vienas puses var šķist atbalstošs, jo patiešām – nereti apkārtējo fokusēšanās sarunās tikai un vienīgi uz konkrētā cilvēka homoseksualitāti var radīt milzu diskomfortu. Taču no otras puses, šis vēstījums var arī mazināt to svarīgumu, kādu pusaudži mēdz piešķirt seksuālajai identitātei savā dzīvē.

 

"Mums jau tā likās."

Pat ja esat par pusaudža seksualitāti aizdomājušies jau iepriekš, šāda atzīšanās var likt pusaudzim justies kā objektam, kurš ir ticis vērots un par kuru ir spriests aizmuguriski.”

 

Pats svarīgakais – ja pusaudzis jums ir uzticējies un atklājis savas izjūtas par seksuālo orientāciju vai jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar seksualitāti, atbalstiet viņu, izrādiet mīlestību un pieņemšanu. Taču nekādā gadījumā nemaziniet nozīmību viņa izjūtām vai pieredzei. Izglītojieties, meklējiet atbalstu sev, ja nepieciešams, un meklējiet veidus, kā varat atbalstīt savu bērnu viņa pieaugšanā. Bažas un bailes par apkārtējo nosodījumu, kā arī šaubas un apjukums pusaudzim šajā dzīves posmā ir gana jau tāpat.

67 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page