Vai manam bērnam nepieciešama psiholoģiskā izpēte?

Daudzi vecāki pie psihologa nonāk pēc skolotāja, logopēda, ārsta vai citu speciālistu ieteikuma. Un tad bieži vien rodas jautājums – vai bērnam tiešām nepieciešama psiholoģiskā izpēte?

Parādās varbūt bažas vai pat noliegums – tikai ne ar manu bērnu!

Brīži, kad vecāki sāk aizdomāties…

Iemesli ir dažādi, bet visbiežāk tās ir bērna vai pusaudža grūtības koncentrēties, mācību grūtības, emocionāli uzliesmojumi, konflikti skolā, trauksme, noslēgšanās, aizdomas par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem jeb UDHT (ADHT – angļu val.).

Kad pietiek tikai ar psihologa konsultāciju?

Tomēr ne vienmēr psiholoģiskā izpēte ir nepieciešama, reizēm pietiek ar vecāka konsultāciju pie psihologa, reizēm ar dažām konsultācijām pašam bērnam vai pusaudzim.

Profesionāļu vidū bieži pat mēdz uzsvērt – bez liekas vajadzības un “katram gadījumam” bērnu testēt nevajag. Daudzos gadījumos tas rada nevajadzīgu papildu slodzi un stresu, īpaši tad, ja bērns jau apmeklē vairākus speciālistus vai ir izteikti trauksmains, jūtīgs un noslēgts.

Reizēm sarunā ar psihologu atklājas kādi dzīves notikumi vai pārmaiņas, kas izskaidro, kāpēc bērna uzvedība vai emocionālās reakcijas ir izmainījušās. Tad izpēte var nebūt nepieciešama, bet sarežģījumus var risināt citā ceļā.

Kad psiholoģiskā izpēte var būt noderīga?

Bieži vien tieši psiholoģiskā izpēte palīdz visprecīzāk saprast, kā bērnu vai pusaudzi atbalstīt skolā, mājās un ikdienas dzīvē.

Psiholoģiskā izpēte var būt noderīga:

• ja nepieciešams vērsties pedagoģiski medicīniskajā komisijā,

• ja ir aizdomas par UDHT (ADHD – angļu val.),

• ja ir grūtības koncentrēties, plānot, pabeigt iesākto,

• ja bērns regulāri aizmirst vai pazaudē lietas,

• ja ir izteikta impulsivitāte vai emocionālas svārstības,

• ja rodas aizdomas par mācīšanās traucējumiem,

• ja bērna attīstība rada jautājumus vai bažas,

• ja psiholoģisko izpēti rekomendējis psihiatrs, neirologs vai cits speciālists.

Izpēte palīdz saprast ne tikai grūtības, bet arī bērna stiprās puses un piemērotāko atbalstu.

Dažkārt tas nozīmē papildu laiku pārbaudes darbos vai eksāmenos, klusāku darba vidi, atgādņu jeb pavisam legālu špikerīšu izmantošanu vai citus atbalstu skolā.

Kas notiek izpētes laikā

Daudzi vecāki baidās no vārdiem “izpēte” vai “diagnostika”. Tie rada jautājumus:

• Ko ar manu bērnu darīs?

• Ko psihologs uzzinās?

• Ko viņš nodomās par mani kā vecāku?

Izpēte tiešām ir novērtējums, tomēr tās mērķis nav nosodīt, bet saprast.

Atkarībā no bērna vecuma un risināmā jautājuma, izpēte var nozīmēt sarunas, testu uzdevumus, anketas, novērošanu, rotaļas vai zīmējumus. Mazākiem bērniem izpēte biežāk notiek rotaļu veidā, savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem lielāka nozīme ir sarunām un psiholoģiskajiem testiem.

Ko dod psihologa atzinums

Pēc izpētes tiek sagatavots psiholoģiskās izpētes atzinums.

Tas var būt nepieciešams:

• skolai vai bērnudārzam,

• pedagoģiski medicīniskajai komisijai,

• psihiatram vai neirologam,

• citiem speciālistiem,

• atbalsta pasākumu saņemšanai izglītības procesā.

Atzinums palīdz precīzāk saprast bērna vajadzības un pamatot nepieciešamo atbalstu.

Vai tu apsver iespēju veikt izpēti bērnam?

Savā praksē veicu psiholoģisko izpēti bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, izvērtējot uzmanību, emocionālo sfēru, personību un citus psiholoģiskos procesus.

Ja rodas jautājums, vai izpēte konkrētajā situācijā ir nepieciešama, to iespējams pārrunāt konsultācijā.

Biežākie iemesli, kādēļ vecāki vēlas psiholoģisko izpēti

• aizdomas par UDHT (ADHD);

• grūtības koncentrēties;

• mācību grūtības;

• emocionālas grūtības;

• uzvedības grūtības;

• nepieciešams psihologa atzinums pedagoģiski medicīniskajai komisijai.