Emocionāla vardarbība nav konflikts!

Nereti līdzcilvēki mēdz distancēties no skaļiem skandāliem, īpaši partneru starpā, aizbildinoties, ka īsti “nevar zināt, kurš ir vainīgais”, vēl vairāk – vardarbīgus uzbrukumus dēvējot par konfliktu. Tomēr emocionāla vardarbība un konflikts ir dažādi jēdzieni, un abas ir pilnīgi atšķirīgas situācijas, kas prasa atšķirīgu reaģēšanu.

Konflikts nozīmē nesaskaņas vai sadursmes starp cilvēkiem vai sabiedrības grupām ar atšķirīgiem viedokļiem, vajadzībām, mērķiem vai vērtībām. Tā ir normāla cilvēku mijiedarbības sastāvdaļa un var būt konstruktīva, ja konfliktu spēj labi pārvaldīt.

Savukārt emocionālā vardarbība ir vardarbības veids, kas nozīmē tādu uzvedību, kuras mērķis ir kontrolēt, manipulēt, degradēt vai emocionāli kaitēt citam cilvēkam. Šāda uzvedība var bieži atkārtoties, un tās mērķis ir graut upura pašcieņu.

Galvenā atšķirība – nodoms kaitēt

Konflikta rašanās iemesli vai iesaistīto nolūks parasti nav ļaunprātīgs. Bieži vien mērķis ir atrisināt domstarpības, apliecināt vajadzības vai sasniegt rezultātu. Abas puses var vēlēties panākt risinājumu vai izteikties.

Savukārt emocionālas vardarbības nodoms ir kaitēšana. Varmāka cenšas sāpināt, kontrolēt vai noniecināt otru cilvēku, bieži vien laika gaitā, ja emocionāli vardarbīgā uzvedība atkārtojas, tiek grauta upura pašvērtības sajūta, un tieši tāds ir emocionālās vardarbības mērķis.

Konflikts nozīmē savstarpējas nesaskaņas, kur abas puses piedalās diskusijā, strīdā vai debatēs, tomēr šīs nesaskaņas ir iespējams atrisināt saziņā un ar kompromisiem. Turpretī emocionālās vardarbības dinamika ir atšķirīga - tā bieži vien ir vienpusēja, varmāka kontrolē vai dominē pār upuri. Tam trūkst savstarpības, un tā ir vērsta uz emocionāla kaitējuma nodarīšanu.

Piemēram, konflikts var būt domstarpības par mājsaimniecības vai darba pienākumiem, debates par atšķirīgiem politiskajiem vai morālajiem viedokļiem, strīdi par to, kā tērēt naudu kopīgā budžetā. Savukārt emocionāla vardarbība būs pastāvīga kritika vai noniecinošas piezīmes (“Tu esi nevērtīgs”), manipulācijas ar otra cilvēka vainas izjūtu vai kaunu. Tā var būt arī emocionālas pieķeršanās izmantošana kontrolei, kas nereti notiek vardarbīgās partnerattiecībās, draudzībā vai citās it kā tuvās attiecībās. Un tieši tāpat arī, latviski runājot, miglas pūšana acīs (jeb gaslighting – angļu val.)., liekot upurim šaubīties par savu uztveri vai atmiņu, piemēram, noliedzot notikušo vai teikto, noniecinot un devalvējot upura emocijas vai sagrozot partnera teikto ar frāzēm: “Tā nebija! Es tā neteicu! Tu esi traka/traks! Uzvedies kā nenormāla/nenormāls!”

Tādās situācijās būtiski ņemt vērā, ka jebkuras tavas emocijas pāridarījuma situācijā ir atbilstošas – nav tādas “normālās uzvedības”, kas būtu iespējama nenormālā situācijā. Atbildība par savu rīcību jāuzņemas varmākam, nevis tam, kurš uz vardarbību reaģē emocionāli.

Ar ko tas var beigties?

Vēl viena būtiska atšķirība ir sekas. Konflikts, ja tiek labi pārvaldīts un atrisināts, ar savstarpēju cieņu meklējot kompromisus, iespējams, izmantojot, mediatoru. Tad konflikts var izraisīt izaugsmi, sapratni un stiprākas attiecības. Konflikts var beigties arī bez atrisinājuma, taču tas ne vienmēr rādīs ilgstošu kaitējumu.

Savukārt emocionālā vardarbība izraisa ilgstošu psiholoģisku kaitējumu, piemēram, trauksmi, depresiju, zemu pašnovērtējumu vai citas traumas. Tā grauj spēju uzticēties plašākā nozīmē un emocionālo drošību. Turklāt emocionālas vardarbības situāciju atrisināt nebūs iespējams. Lai upuris tiktu galā ar vardarbības sekām, nepieciešama izpratne un vardarbības atzīšana, noteikt skaidras robežas ar varmāku, kā arī bieži vien būs vajadzīga profesionāla terapeitiska iejaukšanās, lai spētu atdalīties no vardarbības dinamikas jeb pakļaušanās, kas ir raksturīga ilgstošas emocionālas vardarbības gadījumā.

Kopumā var teikt, ka galvenā atšķirība ir tāda - konflikts ir dabiska, bieži vien konstruktīva cilvēku mijiedarbības daļa, savukārt emocionālā vardarbība ir būtībā destruktīva uzvedība, kuras mērķis ir kaitēt citam cilvēkam vai kontrolēt citu. Ja pēc konflikta var saglabāties veselīgas attiecības, un tās pat var attīstītiesjaunā kvalitātē, tad par emocionālu vardarbību nevarēs teikt to pašu – tās nevar izveidoties drošas un veselīgas tur, kur ir bijusi vardarbība.