Kāpēc gudri cilvēki iestrēgst lēmumos?

Mūsdienu darba ikdienā ir jāpieņem daudz lēmumu, kurus dažādu līmeņu darbiniekiem un vadītājiem nav iespējams pieņemt ar pilnīgu pārliecību. Vadītājs nezina, kā tirgus reaģēs uz jaunu produktu. Komandas vadītājs nezina, vai konflikts atrisināsies pats, vai kļūs dziļāks, savukārt personāla vadītājs nezina, vai kandidāts pēc gada būs organizācijas veiksmes stāsts vai atnesīs vairāk kļūdu.

Mēdz bieži iedomāties, ka labs lēmums ir tāds, kas balstās pilnīgā informācijā – jo informācijas būs vairāk, jo tā būs skaidrāka un strukturētāka, jo vieglāk un jēgpilnāk tiks pieņemts lēmums. Taču pašreiz praksē pilnīga informācija gandrīz nekad nav pieejama. Un tieši tāpēc sarežģītās situācijās cilvēki mēdz meklēt nevis labāku domāšanu, bet gan lielāku drošības sajūtu.

Diezgan bieži cilvēki gan personīgajā dzīvē, gan darba situācijās atliek lēmumus, reizēm meklējot vēl vienu atzinumu vai arī cerībā, ka parādīsies vēl kāds fakts, kas visu padarīs skaidru. Vai arī gluži pretēji – nereti lēmums tiek pieņemts pārāk ātri, lai tikai atbrīvotos no neziņas, taču tieši tas var nozīmēt sasteigtību.

Savā pētniecībā par profesionāļu reakcijām sarežģītās situācijās, tāpat arī klīniskajā darbā privātpraksē es atkal un atkal sastopos ar būtisku fenomenu – cilvēki bieži uztver nenoteiktību kā savu neveiksmi. Taču nenoteiktība ne vienmēr ir kļūda.

Dažkārt tā ir pazīme, ka situācija patiešām ir sarežģīta.Tieši šādās situācijās svarīgs kļūst nevis jautājums “Kā pieņemt pareizo lēmumu?”, bet gan “Kā saglabāt spēju domāt tad, kad pareizās atbildes nav?”

Mēs dzīvojam laikā, kad tehnoloģijas spēj sniegt vairāk informācijas nekā jebkad agrāk, tomēr arvien biežāk organizācijām, vadītājiem un darbiniekiem trūkst nevis datu, bet gan spējas un drošības orientēties neskaidrā situācijā, kas visbiežāk saistīts ar personību, daudz dziļākām un pat neapzinātām pagātnes pieredzēm, bailēm, nedrošību.

Tomēr ļoti iespējams, ka nākotnes konkurences un darbapriekšrocība nebūs vis spēja atrast vienīgo pareizo atbildi, bet drīzāk gan – tā var būt arī spēja saglabāt domāšanu neskaidrības laikā, kad atbilžu vēl nav.

Patiesībā gan organizācijās, gan cilvēku dzīvē ne vienmēr svarīgākais ir atrast tūlītēju atbildi. Dažkārt lielāka vērtība ir spējai saglabāt domāšanu pietiekami ilgi, lai ieraudzītu jautājumu, kurš sākumā varbūt pat nebija pamanīts.

Attēls: unsplash.com