Trīs iemesli, kāpēc cilvēki nevar pieņemt lēmumus

Bieži tiek uzskatīts, ka lēmumu pieņemšanu kavē informācijas trūkums. “Ja vien būtu vēl dati par to un to, vēl viena sapulce, vēl viena konsultācija, vēl viena analīze, tad gan kļūtu skaidrs, ko darīt…”

 Tomēr praksē es redzu, ka cilvēki iestrēgst lēmumos vismaz trīs dažādu iemeslu dēļ, un ne visi no tiem ir saistīti ar informācijas trūkumu. Dažkārt problēma ir pašā situācijā. Dažkārt – mūsu attiecībās ar risku. Un dažkārt lēmums tiek pieņemts pārāk ātri, lai tikai nebūtu jāsastopas ar nenoteiktību.

Nosacīti var runāt par vairāku tipu situācijām, kurās cilvēki darbavietā un sadzīvē sastopas ar nenoteiktību.

1. Nenoteiktības spiediens

Šajā situācijā problēma ir reāla. Piemēram, uzņēmuma vadītājs gaida informāciju par reorganizāciju un nezina, kā pēc tās būs sadalāmi pienākumi komandā. Citai nodaļai kavējas dati, bez kuriem vispār nav iespējams plānot turpmāko darbu. Vai arī – projektā ir pārāk daudz prioritāšu, un visas šķiet vienlīdz svarīgas.

Šādās situācijās cilvēks nebūt nav neizlēmīgs. Viņš darbojas apstākļos, kur informācija ir nepilnīga, pretrunīga vai mainīga.

Tomēr arī šeit slēpjas risks.

Dažkārt mēs gaidām pilnīgu skaidrību situācijās, kur tā nekad nepienāks. Un tā nevis informācijas trūkums kļūst par problēmu, bet nespēja pieņemt lēmumu apstākļos, kur informācijas vienmēr būs par maz.

Tādēļ ir daži jautājumi, kurus ir vērts sev uzdot:

• Kas man pietrūkst, lai pieņemtu lēmumu?

• Vai es zinu, kur šo informāciju iegūt?

• Kas notiktu, ja man nāktos izlemt jau šodien?

2. Iestrēgšana izvēlē

Šī ir situācija, kuru savā praksē sastopu visbiežāk, arī individuālajā darbā privātpraksē. Informācijas ir pietiekami. Cilvēks zina iespējas, riskus, ieguvumus un zaudējumus.

Tomēr lēmums nekustas.

No ārpuses šķiet, ka problēma ir izvēlē starp divām iespējām, taču dziļāk – problēma bieži vien ir attiecībās ar sevi pašu.

Kas notiks, ja kļūdīšos?

Ko par mani domās citi?

Vai pievilšu komandu?

Vai pievilšu sevi?

Vai zaudēšu reputāciju?

Šajā brīdī lēmums vairs nav tikai par projektu, amatu vai biznesa virzienu. Tas kļūst arī par dziļāku jautājumu par identitāti, pašvērtējumu un attiecībām ar neveiksmi.

Tāpēc cilvēks var pavadīt nedēļas vai mēnešus, analizējot vienus un tos pašus faktus. Nevis tāpēc, ka nezina atbildi, bet gan tāpēc, ka nezina, kā pēc tam sadzīvot ar iespējamo kļūdu.

Un tieši iestrēgstot starp vairākām izvēlēm ir jautājumi, kurus vērts sev uzdot:

• Kāda asociācija man rodas, domājot par šo lēmumu?

• Kas ir sliktākais, kas varētu notikt?

• No kā es patiesībā baidos – no neveiksmes vai no tā, ko šī neveiksme nozīmētu par mani?

3. Ātrās drošības ilūzija

Par šo situāciju nenoteiktības apstākļos runā vismazāk, taču arī šī ir reakcija uz nenoteiktību.

Tās ir situācijas, kurās lēmums tiek pieņemts ātri, dažreiz pat pārāk ātri. It kā tas ir tas, ko darbavietā visvairāk gaida un novērtē, kas it kā liecina par labu lēmumu pieņemšanas spēju. Un tomēr – bieži vien tas ir slazds.

Kā tas izskatās? Cilvēks uzņemas papildu darbu, jo negrib konfliktu. Piekrīt projektam, nepārdomājot slodzi.Veic aizņēmumu, neizvērtējot riskus. Publicē materiālu bez pēdējās pārbaudes.

Un no malas izskatās, ka problēmas nav, jo lēmums taču ir pieņemts. Taču reizēm šis lēmums nav izvēle, bet ganbēgšana no nenoteiktības.

Nenoteiktība rada spriedzi, bet ātrs lēmums šo spriedzi samazina. Diemžēl – tikai uz brīdi. Pēc tam nenoteiktībavisbiežāk atgriežas citā formā – pārslodzē, kļūdās, finansiālās grūtībās vai konfliktos…

Tādēļ tieši situācijās, kurās izvēle ļoti ātri ir skaidra, ir jautājumi, kurus vērts sev uzdot:

• Kādas alternatīvas es apsvēru pirms šī lēmuma?

• No kā šis ātrais lēmums man palīdzēja izvairīties?

• Kāda saruna, sajūta vai konflikts būtu jāiztur, ja es nesteigtos?

Nenoteiktība nav problēma, kas jānovērš

Lielākā daļa svarīgo lēmumu dzīvē tiek pieņemti bez pilnīgas skaidrības, un mēs nekad pirms tam nezinām pilnīgi droši, vai jaunais darbs būs pareizā izvēle. Vai uzņēmuma stratēģija strādās, vai projekts izdosies, vai cilvēks, kuram uzticamies, nepievils…

Tāpēc jautājums bieži nav par to, kā iegūt pilnīgu pārliecību – tas patiesībā nemaz nav iespējams, un tieši tas dažkārt cilvēkus uztrauc visvairāk.

Jautājums ir par to, kā atšķirt:

• situācijas, kurās patiešām trūkst informācijas,

• situācijas, kurās lēmumu bloķē personīgas bailes,

• un situācijas, kurās mēs cenšamies pārāk ātri izbēgt no nenoteiktības.

Jo dažkārt skaidrība rodas nevis tad, kad atrodam pareizo atbildi, bet tieši tad, kad saprotam, kas tieši mūs attur no izvēles.

Tāpēc esmu izveidojusi “Nenoteiktības spoguli” –strukturētu sarunu rīku ar sevi situācijām, kurās nav skaidrs, ko darīt tālāk.

Izmēģināt Nenoteiktības spoguli: https://spogulis.kristianakalnina.com